Lai, cik jocīgi neliktos, es Ziemassvētkus nesaistu ar ziemu. Jocīgi ne? Man ir tā, ka ziema man asiocējas ar Ziemasvētkiem, nevis Ziemassvētki ar ziemu. Kāpēc? Ziemassvētki man ir kkas īpāš, tāda kā pirmā mīlestība, bet šī mīlestība vēl pastāv un ar katru gadu pieaug! Katru gadu gaidu šos svētkus - bērnībā gaidīju dāvanu dēļ, bet tagad, tagad Ziemassvētkiem ir pavisam cita nokrāsa. Tie man ir īstāki ģimenes svētki, svētki sirdij un sirdspriekam. Tu vnk sēdi ar pīrāgu, kuram abi gali apdeguši, rokās, skaties uz EGLĪTI un klausies Ziemassvētku stāstu (parasti tas ir Viens pats mājās :D). Jā, tas bija ievadiņš, prātojums, par to, kas šie svētki ir man.
Beidzot, es jau zināju, ka viņa nekur nepaliks, ir klāt svētku noskaņa, Ziemassvētku noskaņa manā sirdī un prātā. Šodien man viņa parādījās, kad Turībā 9.00 dziedājām Ziemassvētku dziesmiņu. Tā bija tik jauka, skanīga, sirsnīga - dziedāju un sajutos kā Ziemassvētku priekšvakarā. Visa diena pagāja pacilātā noskaņojumā, pat angļu valodas ieskaitē gāja SUPER! :D Bet ar to nebija gana, es gribēju šo svētku noskaņu radīt arī citiem un izdomāju, ka jācep piparkūkas! Jā, piparkūkas!!! Es un krustmāte izcepām, tagad dzīvoklī virmo piparkūku un karstā dzēriena smarža, kas tik ļoti atgādina Ziemassvētkus. Iestājas nostaļģija.... Atceros pāgājušo gadu, kad ar mazo brāli (zināmās aprindās sauksim viņu par Mārci) devāmies meklēt ziemassvētku eglīti. Tas bija kkas savādāks un patīkamāks nekā tikai eglītes meklēšana. Šogad noteikti to atkārtosim! :)) Eh, cik forša ir tā sajūta, kad sesija tuvojas beigām, bet nāk Ziemassvētki. Feini ne? :)) Ā, jums dažiem sesija nemaz vēl nava un šogad nebūs! :D Ceru, ka es jūsu mājās ar savu necilo rakstiņu ienesu Ziemassvētku noskaņu un Jūs rīt izcepsiet pirmo piparkūku pannu! :)) Priecīgu nu jau aizgājušo pirmo adventi un sirsnīgu arī otro. :*
