Vīrieši mīl caur vēdaru, sievietes caur ausīm...

Runājos ar vienu labu draudzeni un gribot negribot mēs nonācām pie šī vecā teiciena.
Es nezinu vai tiešām vīrieši spēj iemīlēt caur vēdaru! :D Piemēram, es personīgi neesmu sastapis nevienu meiteni, kas man gatavotu ēst. Opā - tādēļ jau laikam es neesmu arī nevienu tā kārtīgi iemīlējis! :D :D Laikam gribot negribot uz mani arī šis teiciens iedarbosies! :D :D
Bet mani vairāk interesē meiteņu viedoklis (zinu, ka manus emuārus lielākoties lasa seviešu dzimuma pārstāves). Vai tiešām jums meitenēm ir tik svarīgi dzirdēt frāzes kā - tu šodien labi izskaties, tev forša frizūra or kko uz to pusi... Cik jums tas ir svarīgi un kādu lomu tas atstāj uz attiecībām....
Tad nu lūdzu komentējam un palīdzam MAN, man vīrietim prast izprast jūsu sieviešu dabu! :p

Tukšums

Jau otro nedēļu es esmu apņemts ar filmām. Katru dienu skatos, velku no DC un atkal skatos. Sava veida atkarība. Paldies Dievam, ka man nav jāiet ārā pie -20 grādiem un jātur končiks divos pirkstos, lai tikai sajustos labi. Varu atļauties iedzert pienu un uzkost medusmaizi! (lick) Tas gan ir tikai trešdienās, jo naktīs jau es neēdu! :p
Bet ar filmām ir traki, jo tu vairāk viņas skaties, jo vairāk tu sāc dzīvot filmu pasaulē nevis realitātē. Tieši tas tagad notiek ar mani - es dzīvoju kā filmā, domāju kā aktieris. Manī pazūd reālais skats uz dzīvi... Taču lielāko ties filmas, kuras es skatos, ir ar laimīgām beigām, un tas ir labi. Kāpēc? Tādēļ, ka es varu pasmaidīt un nedomāt par to, kas pašlaik notiek LATVIJĀ.
Es droši varu teikt, ka esmu iemīlējies - IEMĪLĒJIES FILMĀ, jo viņas man ir ievilkušas savā pasaulē un es par neko citu vairs nespēju domāt. Cik tas ir forši... Droši vien, ja nebūtu filmu, tad es jau būtu sen apprecējies, man būtu kādi 5 bērni, sievai jau būtu nošļukušas krūtis no bērnu barošanas, es strādātu par gaļas cirtēju lielākajā gaļas rūpnīcā Latvijā un būtu laimīgs, tik pat laimīgs, cik esmu tagad.

Informācijai: ĢIMENES STATUSS - BRĪVS, tā kā zvaniet un rakstiet. :*

STEP UP.

Vakar bija vēlme skatīties kko pa TV. Šķirstīju programmu un apstājos pie filmas Solis augšup (Step up). Biju dzirdējis, ka tā esot laba filma, bet līdz kamēr es pats nenoskatījos par to nebiju pārliecināts.
Sižetu nestāstīšu, bet galvenais jau ir tā doma, ko filma grib pateikt. Tad nu šīs filmas doma bija par NĀKOTNI. Filma man lieka aizdomāties par ļoti svarīgu lietu - par to kāds ir manas dzīves mērķis, par to ko es gribu sasniegt? Es sēdēju un domāju vai augstskolā es mācos tikai mācīšanās pēc vai, vai arī es gribu kko sasniegt šajā jomā, ko es mācos? Un man bija grūti atbildēt, jo es nezināju atbildi uz šo jautājumu, bet atbildi es radu un tas mani priecē. PLDIES DIEVAM, ka es nedzīvoju tikai dzīvošanas pēc.
Tādēļ mani mīļie EMUĀRA lasītāji, es ceru, ka jums visiem dzīvē ir mērķis, vismaz viens, pēc kā tiekties, jo es nevēlos, lai Jūs dzīvotu tikai dzīvošanas pēc. Tādēļ es negribētu piekrist viena sengrieķa filosofa (aizmirsu kura) atziņai: "Es dzīvoju, tātad es esmu." Bezmērķīgi dzīvot ir muļķīgi. Tādēļ atrodam visi mērķi dzīvei un tiecamies pēc tā! PALDIES

Artūrs

ziepes.

Opāāā.... Galīgi sen neesmu neko rakstījis, pie vainas laikam lielā kaņu populācija Rīgas ielās. Bet man rakstāmā ir daudz un Jauno gadu es gribu iesākt nevis ar rakstu, bet ar to, ko jūs gribētu no manis dzirdēt. Esmu gatavs uzrakstīt rakstiņu par jebkuru no jūsu tēmām, tādēļ droši, nebaidamies un iesakam tēmas... Kad pats gribēšu ko pastāstīt, tad arī tā darīšu....

Viss atkarīgs no jums, vai jūs vēl mani dzirdēsiet! :D :D