trešdiena, 2009. gada 18. marts

ugunsGRĒKS


Noteikti daudziem ir bijusi sajūta, ka tu esi krustcelēs... Tu tur atrodies, nevari, varbūt pat nezini kā var no šī ļaunuma izlīst ārā, tu tur sēdi un sadedz... Stulba sajūta.
Protams, daudzi jau nāks un vaicās vai nevar kkā palīdzēt, bet man nāksies teikt, ka TU TO NEVARI, tas nav tavos spēkos, jo ir tikai viens cilvēks - krāšņa būtne ar jauku smaidu un acīm, tik dzidrām ka lietus lāse, kas lēni slīd gar manu istabas logu. Tā ir viņa - tik skaista kā pirmais pavasara zieds, viņa smaržo pat labāk, VIŅA vienkārši ir labāka.... BET.... žēl,ka viņa ir mani iemetusi šajās krustcelēs, iemetusi negribot, bet dzīvē tā notiek, ka tev nākas kaut ko darīt, lai kā tu to nevēlētos. Tu aizdedzināji šīs krustceles, kur es sēžu, bet es gaidīšu... Gaidīšu līdz liesmas mani skars un visu izpostīs - izpostīs visu,kas mums reiz bija dārgs...
NEPIEĻAUJ TO!!!


P.S. PIEDOD par šo.