Chicken Premium

Ir Maijs un drīz arī būs Jūnijs... Runa neiet par Jāņu svinēšanu or manu vārda dienu vai arī par to ka vēl nav bijis cīruļputenis. Noteikti daudziem Maijs saistās ar skolas beigām, sauli, bikini sezonas sākumu or kartupeļu stādīšanas periodu, bet ir arī tādi cilvēki, kuriem ir KURSA DARBS jāraksta. Es esmu vien no tiem. Jūs teiksiet SKUMJI? Ne būt NĒ...
KURSA DARBS (KD) daudziem asiocējas ar kko briesmīgu, nenormālu, pat nepaveicamu lietu. Arī man tā sākumā likās, bet sēžot "havajā" (wc) un lasot kārtējo Sporta Avīzes izdevumu ar Masaļski uz vāka, es secināju, ka tas KD ir kā viens punķa šņauciens kabatas lakatiņā IESNU laikā, nu kā piliens jūrā, domu jau sapratāt... Tas tak nav nekas grūts - vnk apsēdies, atrodi info un močī tā pat kā vēstules iekš draugiem.lv - tak īzī, to visu var izdarīt pīpējot, taču kā jau pierasts - mūsdienu CILVĒKS ir slinks (ir, protams, arī izņēmumi). Atzīstu, ka es tāds esmu, lidz ar to man tas KD galīgi uz priekšu neietās. Katra lieta, katra kustība, katrs zieds novērš manu uzmanību no šī uzdevuma... KO LAI DARA?
IR tikai viens variants - JĀŅEM un JĀRAKSTA. Kā teicis leģendārais A.Vītols: "Labāk sū*s rokā, nekā šmuce biksēs!" Jūs noteikti jautāsiet - nah šitas bija jāraksta, bet man ir pavisam vnk izskaidrojums jeb tā saucamā MORĀLE.
Labāk aptraipi sava slinķa rokas ar darbu, nekā pēc tam maksā par savu slinkumu un sit dūri galdā, ka netiec uz kādu pasākumu. Situācija ir tāda, ka pa KD pārlikšanu ir jāmaksā 50ls! :D :D tādēļ labāk sadzīvoju ar sū*u rokās! :D :D

Paldies visiem, kuri lasīja!
Gaidiet - es atgriezīšos! ;)

Arča! :*

SKABARGA PAKAĻĀ - krāšņais zieds vai skabarga pakaļā...

ČAU visiem! ;)
man te sanāca padiskutēt ar dažiem cilvēkiem, par vienu konkrētu personību. Šo personību ir grūti raksturot - āriene ne par ko neliecina (cilvēks kopts, izskatās intiliģents, varbūt ne pieaudzis, bet ir līdzīgs saprātīgai radībai). Taču, kas notiek šī cilvēka (sauksim viņu par CIRVI, nē... labi, lai palieks CIRVIS) iekšienē ir katastrofa... Šī spītība, augstprātīga un cīņa par sava EGO atrādīšanu sabiedrībā, nerunāsim par draugu pulku, kur CIRVIS vienmēr grib būt pašā TOPĀ...

Tā uzvedoties viņš nemaz nesaprot, kādas var būt visam sekas... Pirmo reizi varbūt draugi piedos, bet tas jau šī mazā, zaļā un nepieaugušā cirvīša KĀTU neizmainīs... varbūt vienreiz mūžā vaig padomāt pirms dari, tad nebūs jāmeklē ziepes,lai varētu ieslidināties kādam KKUR dziļi sevī.... var pat nākties VAZILĪNU izmantot.

Cilvēki saka, ka CIRVIM pietrūkst uzmanības... tad nu mana galva, kurā ir pilns ar ģeniālām idejām, idomāja, ka CIRVĪTIM varag atrast otru pusīti, lai tas viņu kārtīgi izcērt, rūpējas par viņas domām un apmierina viņu...

Tādēļ es tev lūdzu, tavi draugi tev lūdz, radi, vecāki.... visi lūdz, lai tu CIRVI mainies, jo tā tu tikai daudzas lietas pazaudēsi - arī savus labākos draugus....

Karoč, man te baigais murgojums sanāca! :D Protams, ja tu saskati sevi šitajā visā, tad tā ir tava problēma... :D Bet mana doma ir šāda: "Nedari tās lietas, ko tev kādreiz nāksies nožēlot. Ja tu esi nikns, dusmīgs, tad dažreiz ir labāk paklusēt, jo vārdi spēj daudz (tie pat izraisa karus), bet ja kāds domā, ka ar vienu vārdu nevar pazaudēt draugus, tad viņš ļoti smagi kļūdās. Domājam, pirms darām...)

Pavasarīgu pavasari - ejam uz ZOO!

ugunsGRĒKS

Noteikti daudziem ir bijusi sajūta, ka tu esi krustcelēs... Tu tur atrodies, nevari, varbūt pat nezini kā var no šī ļaunuma izlīst ārā, tu tur sēdi un sadedz... Stulba sajūta.
Protams, daudzi jau nāks un vaicās vai nevar kkā palīdzēt, bet man nāksies teikt, ka TU TO NEVARI, tas nav tavos spēkos, jo ir tikai viens cilvēks - krāšņa būtne ar jauku smaidu un acīm, tik dzidrām ka lietus lāse, kas lēni slīd gar manu istabas logu. Tā ir viņa - tik skaista kā pirmais pavasara zieds, viņa smaržo pat labāk, VIŅA vienkārši ir labāka.... BET.... žēl,ka viņa ir mani iemetusi šajās krustcelēs, iemetusi negribot, bet dzīvē tā notiek, ka tev nākas kaut ko darīt, lai kā tu to nevēlētos. Tu aizdedzināji šīs krustceles, kur es sēžu, bet es gaidīšu... Gaidīšu līdz liesmas mani skars un visu izpostīs - izpostīs visu,kas mums reiz bija dārgs...
NEPIEĻAUJ TO!!!

P.S. PIEDOD par šo.

Vīrieši mīl caur vēdaru, sievietes caur ausīm...

Runājos ar vienu labu draudzeni un gribot negribot mēs nonācām pie šī vecā teiciena.
Es nezinu vai tiešām vīrieši spēj iemīlēt caur vēdaru! :D Piemēram, es personīgi neesmu sastapis nevienu meiteni, kas man gatavotu ēst. Opā - tādēļ jau laikam es neesmu arī nevienu tā kārtīgi iemīlējis! :D :D Laikam gribot negribot uz mani arī šis teiciens iedarbosies! :D :D
Bet mani vairāk interesē meiteņu viedoklis (zinu, ka manus emuārus lielākoties lasa seviešu dzimuma pārstāves). Vai tiešām jums meitenēm ir tik svarīgi dzirdēt frāzes kā - tu šodien labi izskaties, tev forša frizūra or kko uz to pusi... Cik jums tas ir svarīgi un kādu lomu tas atstāj uz attiecībām....
Tad nu lūdzu komentējam un palīdzam MAN, man vīrietim prast izprast jūsu sieviešu dabu! :p

Tukšums

Jau otro nedēļu es esmu apņemts ar filmām. Katru dienu skatos, velku no DC un atkal skatos. Sava veida atkarība. Paldies Dievam, ka man nav jāiet ārā pie -20 grādiem un jātur končiks divos pirkstos, lai tikai sajustos labi. Varu atļauties iedzert pienu un uzkost medusmaizi! (lick) Tas gan ir tikai trešdienās, jo naktīs jau es neēdu! :p
Bet ar filmām ir traki, jo tu vairāk viņas skaties, jo vairāk tu sāc dzīvot filmu pasaulē nevis realitātē. Tieši tas tagad notiek ar mani - es dzīvoju kā filmā, domāju kā aktieris. Manī pazūd reālais skats uz dzīvi... Taču lielāko ties filmas, kuras es skatos, ir ar laimīgām beigām, un tas ir labi. Kāpēc? Tādēļ, ka es varu pasmaidīt un nedomāt par to, kas pašlaik notiek LATVIJĀ.
Es droši varu teikt, ka esmu iemīlējies - IEMĪLĒJIES FILMĀ, jo viņas man ir ievilkušas savā pasaulē un es par neko citu vairs nespēju domāt. Cik tas ir forši... Droši vien, ja nebūtu filmu, tad es jau būtu sen apprecējies, man būtu kādi 5 bērni, sievai jau būtu nošļukušas krūtis no bērnu barošanas, es strādātu par gaļas cirtēju lielākajā gaļas rūpnīcā Latvijā un būtu laimīgs, tik pat laimīgs, cik esmu tagad.

Informācijai: ĢIMENES STATUSS - BRĪVS, tā kā zvaniet un rakstiet. :*

STEP UP.

Vakar bija vēlme skatīties kko pa TV. Šķirstīju programmu un apstājos pie filmas Solis augšup (Step up). Biju dzirdējis, ka tā esot laba filma, bet līdz kamēr es pats nenoskatījos par to nebiju pārliecināts.
Sižetu nestāstīšu, bet galvenais jau ir tā doma, ko filma grib pateikt. Tad nu šīs filmas doma bija par NĀKOTNI. Filma man lieka aizdomāties par ļoti svarīgu lietu - par to kāds ir manas dzīves mērķis, par to ko es gribu sasniegt? Es sēdēju un domāju vai augstskolā es mācos tikai mācīšanās pēc vai, vai arī es gribu kko sasniegt šajā jomā, ko es mācos? Un man bija grūti atbildēt, jo es nezināju atbildi uz šo jautājumu, bet atbildi es radu un tas mani priecē. PLDIES DIEVAM, ka es nedzīvoju tikai dzīvošanas pēc.
Tādēļ mani mīļie EMUĀRA lasītāji, es ceru, ka jums visiem dzīvē ir mērķis, vismaz viens, pēc kā tiekties, jo es nevēlos, lai Jūs dzīvotu tikai dzīvošanas pēc. Tādēļ es negribētu piekrist viena sengrieķa filosofa (aizmirsu kura) atziņai: "Es dzīvoju, tātad es esmu." Bezmērķīgi dzīvot ir muļķīgi. Tādēļ atrodam visi mērķi dzīvei un tiecamies pēc tā! PALDIES

Artūrs

ziepes.

Opāāā.... Galīgi sen neesmu neko rakstījis, pie vainas laikam lielā kaņu populācija Rīgas ielās. Bet man rakstāmā ir daudz un Jauno gadu es gribu iesākt nevis ar rakstu, bet ar to, ko jūs gribētu no manis dzirdēt. Esmu gatavs uzrakstīt rakstiņu par jebkuru no jūsu tēmām, tādēļ droši, nebaidamies un iesakam tēmas... Kad pats gribēšu ko pastāstīt, tad arī tā darīšu....

Viss atkarīgs no jums, vai jūs vēl mani dzirdēsiet! :D :D