Ziema - skats no malas

Heisā visiem, kas mani lasa regulāri un sveiki arī tiem, kas mani lasa pirmo reizi! :) Biju pazudis no aprites, vnk nebija, ko uzrakstīt, jo parasti es rakstu ar kkādu domu, bet man nebija MĒRĶA, nebija nekas, ko jums teikt, bet tagad ir un es jums teikšu - ZIEMA SUCKS.
Zinu, ka tūlīt man virsū leks un bļaus, ka ziema ir SUPER, zima ir inča utt., bet NĒ. Es jums varu vienkārši izskaidrot.

1. Ziema, ir galīgi neforša priekš mums, priekš autovadītājiem. Jāmaina riepas, slideni ceļi, valsts iestādes, kas atbildīgas par ceļiem uzliek visam mīksto, avārijas pila jūra, cilvēki cieš, mašīnas cieš. Naudas cilvēkiem, lai savus braucamos savestu kārtība nav, visi tagad brauks ar autobusiem, kuru cenas ir uzskrūvētas tik lielas, ka izdevīgāk pat ir braukt ar mašīnu, bet es tak aizmirsu, mašīna ir beigta, un tas tās "foršās" ziemas dēļ. Arī pats izjutu šito dranķību. &dien, kad vija sexīgā vētra, uz Rīgu braucu ar vidējo ātrumu 60km/h, ceļi netīrīti, izjūtas, kuras nevienam nenovēlu, arī mani piemeklēja. Pilnam komplekta trūka stāvvieta blakus kādam BUMERAM, kurš atradās vienā no daudzajiem grāvjiem.
2. Ziema vnk iespārda ar to, ka viņa ir psc ziemīga. Nepietiek ar to, ka vienu dienu viņa ir pretīgi sniegota un cilvēks ārā no mājas netiek, bet tad viņa ir pretīga ar to, ka ir slapja, silta un velns zin kāda. Ziema silta, bet istabā, tie ĀPŠI, kas kurina laikam nesaprot, kas notiek manā istabā. Manā istabā ir žāvētava (ja jums vai sausas drēbes 2.5h, tad droši nesiet pie manis, manā istabā ižūs pat vēl ātrāk. Naktī cepos ārā, segas man nav, bet vismaz Europen Hit Radio mani fonā izklaidē un reizē atvēsina.... (love)
3. Kam ir vajadzīga ziema? Man jau tok nava, jo slidot, slēpot, snovot un vēl kkādas tur inčas nodarbes neiet pie sirds. Tādēļ es ceru uz globālo sasilšanu, kad būs silti un varēs dzenāt futbola bumbu vai vnk zvilnēt pludmalē un sauļoties.

Labi, esmu Ziemu nolicis pilnīgi, visi mani tagad galinās nost, dedzinās uz sārta, kodīs šur un tur, bet baigās pat nezināšukur nav iekosts. Bet mīlīši mani, tas jau nebija tas, ko es gribēju teikt, tas bija tikai IEVADS! :D :D

Ziemas MAN, un es domāju mums visiem saistās ar ZIEMASSVĒTKIEM. Ar ģimenes svētkiem, ar pīrāgu smaržu, ar svecīšu gaišumu, eglītes košumu, sirds mīļumu un labiem darbiem. Ziemassvētki ir svētki,kurus es gaidu ar vislielāko nepacietību, jo tie ir svētki, kurus es izbaudu, kurus es izjūtu no visas sirds. Šogad braukšu labdarības akcijas braucienā uz bērnunamu un tur es redzēšu, kā bērni uz pasauli skatās citām acīm, ar mirdzošām acīm, ar acīm, kas svētkus gaida katru dienu. Mēs viņiem palīdzēsim izjust svētkus vēl jaukāk... Ceru arī uz jūsu, manu draugu atbalstu... Arī jūs varat pielikt roku un padarīt šī bērnunama svētkus gaišākus un prieka pilnākus, kā nekā ZIEMASSVĒTKU laiks ir brīnumu laiks, tā kā tu vari būt daļa no BRĪNUMA.

Uh, dikti gari sanāca, ceru, ka kāds vispār arī izlasīs! :D :D :D :D Tad nu draugi, palīdzēsimarī citiem bērniem, revidējam skaplus, grāmatu plauktus un visu citu, lai palīdzētu citiem bērniem... Ceru uz atsaucību!

Ar cieņu, ARTŪRS.

VIENALDZĪBA = NĀVE

Braucu šorīt uz skolu ar vilcienu, skatījos ārā pa logu un uz kādas sienas bija rakstīts VIENALDZĪBA = NĀVE. Tas man lika aizdomāties un es zināju, ka par šo es šodien kko uzrakstīšu, tad nu es rakstu, jo ir tik daudz, ko teikt, lai JŪS mana dārgā publika nepieļautu šādas kļūdas.
Vientulība ir ļaunākais, kas var būt, tas ir ļaunākais, ko cilvēce ir radījusi. Ticiet man, neviens no mums negribētu būt vientuļš, jo vientulība ir tāds kā nāves sods, sods, kuru neviens nav pelnījis - tā ir ilgstoša, mokoša, sāpju pilna nāve... Jā, vientulība spēj iznīcināt pat visstiprākā rakstura cilvēku... Mūs dzīvus spēj uzturēt netikai ūdens, bet arī apkārtējie cilvēki (ģimene, tuvinieki, draugi, paziņas), kuri mūs mīl, rūpējas par mums vai vnk pazvana un pajautā, kā iet? Ir tik daudz aizgājēji, kuri ir nomiruši vientuļi, nevienam nevajadzīgi, tas nekas, ka viņu kaites nav bijušas ārstējamas vai viņu dzīves veids ir bijis nosodoš, bet varbūt vientulība ir radījusi šīs kaites un slimības???
Lai kā arī nebūtu, es jums visiem no sirds iesaku nekad neatstāt nevienu vientulībā un nejokojiet ar likteni, viņš var jums likt kļūt vientuļiem.... jūs taču to negribat, tādēļ esam atvērti un nebaidamies no jauniem cilvēkiem, kas var kļūt par jūsu draugiem... ;)

Šodien bija pavisam jauka diena... Es kļuvu par Turības Studentu pašpārvaldes Oktobra mēneša aktīvāko biedru. Foršas, pat neaprakstāmas sajūtas - es tiešām nebiju neko tādu gaidījis, bet ir prieks par to, ka manu darbu novērtē un tas liek censties vēl vairāk. Tagad jau gribas goda zīmi par aktīvo darbu novembrī! :D Bet ne par to ir stāsts.
Beidzās sēde, es devos uz vilcienu - bija laiks only 9 minūtes. Bet... izeju ārā, vēl Inga un Ieva (Plūmīšu banda) un tur divi suņi, labradori spēlējās. Viens staigāja gar baseina malu un otrs viņu iegrūda baseinā... Mēs pasmējāmies, bet tad smiekli pārtapa žēlabās - tas suns, kurš iekrita baseinā netika ārā - viņš raudāja savā "valodā" un otrs draudziņš žēlojās, skuma par to, ka iegrūdis draugu nelaimē. Es gribēju palīdzēt, bet man bija bail (es baidos no svešiem suņiem). Es pat izvilku no skolas kkādu kasti, ieliku viņu baseinā, lai šis lec virsū un kāpj ārā no baseina, bet laikam filmas dara savu, sedomājos, ka reksis tur baseinā! :D :D :D
Taču tad notika kkas - es piegāju pie viņa, ieskatījos viņam acīs un sajutu to, ka viņš man saka: "Palīdzi man!" Es to sajutu un izvilku viņu, izvilku viņu ārā. Tad viņš prieka pilns kopā ar draugu skrēja, kā tiko piedzimis.... ;) Forša sajūta tomēr tagad mani pārņem, jūtu, ka Dievs man ir parādā, netikai suņa dēļ, bet arī jākonpensē nokavētais vilciens... :D