Tukšums

Jau otro nedēļu es esmu apņemts ar filmām. Katru dienu skatos, velku no DC un atkal skatos. Sava veida atkarība. Paldies Dievam, ka man nav jāiet ārā pie -20 grādiem un jātur končiks divos pirkstos, lai tikai sajustos labi. Varu atļauties iedzert pienu un uzkost medusmaizi! (lick) Tas gan ir tikai trešdienās, jo naktīs jau es neēdu! :p
Bet ar filmām ir traki, jo tu vairāk viņas skaties, jo vairāk tu sāc dzīvot filmu pasaulē nevis realitātē. Tieši tas tagad notiek ar mani - es dzīvoju kā filmā, domāju kā aktieris. Manī pazūd reālais skats uz dzīvi... Taču lielāko ties filmas, kuras es skatos, ir ar laimīgām beigām, un tas ir labi. Kāpēc? Tādēļ, ka es varu pasmaidīt un nedomāt par to, kas pašlaik notiek LATVIJĀ.
Es droši varu teikt, ka esmu iemīlējies - IEMĪLĒJIES FILMĀ, jo viņas man ir ievilkušas savā pasaulē un es par neko citu vairs nespēju domāt. Cik tas ir forši... Droši vien, ja nebūtu filmu, tad es jau būtu sen apprecējies, man būtu kādi 5 bērni, sievai jau būtu nošļukušas krūtis no bērnu barošanas, es strādātu par gaļas cirtēju lielākajā gaļas rūpnīcā Latvijā un būtu laimīgs, tik pat laimīgs, cik esmu tagad.

Informācijai: ĢIMENES STATUSS - BRĪVS, tā kā zvaniet un rakstiet. :*