Lai izdzīvotu ir nepieciešamas tikai 3 lietas: ģimene, draugi un nauda. Bez šīm lietām gribēdami mēs nespējam izdzīvot. Šodien es gribētu kko uzrakstīt par draugiem, nu labāk teikt par draugiem, kas pārvēršas par nedraugiem or drauga statusu nomaiņa uz PAZIŅA(atvasināts no draugiem.lv). Ar šo EMUĀRU centīšos izpalīdzēt kādam draugam, es ceru, ka nākotnē labam draugam.
Situācijas, kad jūtamies pievilti ir diezgan daudz. Mūs pieviļ gan ģimene, kas varbūt mūs neatbalsta vajadzīgajā brīdī, gan priekšnieks, kas neizmaksā mums algu vai tikai vnk atlaiž, bet, manuprāt, sāpīgākais ir izjust to, kā tevi pieviļ draugi, labi draugi.
Draugi, kas pieviļ ir suga, tā ir suga, kas jāiznīcina, kas varbūt pat jāved ekskursijā uz kādu no mūsu aukstajiem poliem. Psiholoģijā mācījos, ka mums katram ir tāda kā privātā zona, kurā uzreiz nevienu neielaižam. Tos, kuri tur iekļūst mēs mēdzam dēvēt par draugiem. Tie, kuri ir tuvāk jau intīmajai zonai ir saucamie BEST FRIENDS, paši nozīmīgākie mums - uz tiem mēs varam paļauties, mēs viņiem uzticamies, stāstām savas dzīves, gan privātās, gan ne tik privātās, problēmas.
Iedomājies - tavs BEST FRENDS, kuram tu uztici noslēpumus, te pēkšņi sāk stāstīt visiem, to ko tu esi viņam stāstīji(s/use). Piemēram, ka tavs puisis or draudzene saka, ka tu seksa laikā esi sūdīgs, ka nespēj gūt baudu no tevis. To pēkšņi uzzina visi, visa plašā jauniešu auditorija, kas tevi iznīcina ar saviem vārdiem, ar skatieniem un uzvedību... Draugs tevi pieviļ. Bet ne par to ir stāsts - stāsts ir par to, ko darīt, kad tu esi pievilt(s/a)?
Zinātnieki par to vēl strīdās - meklēt jaunus draugus or noslēgties sevī un nevienu sev vairs nelaist klāt, nevienu, nevienu. Es kā students, kā dzīves praktiķis visiem no sirds iesaku, nekad nenoslēgties sevī, nekad. Kapēc?
Situācijas, kad jūtamies pievilti ir diezgan daudz. Mūs pieviļ gan ģimene, kas varbūt mūs neatbalsta vajadzīgajā brīdī, gan priekšnieks, kas neizmaksā mums algu vai tikai vnk atlaiž, bet, manuprāt, sāpīgākais ir izjust to, kā tevi pieviļ draugi, labi draugi.
Draugi, kas pieviļ ir suga, tā ir suga, kas jāiznīcina, kas varbūt pat jāved ekskursijā uz kādu no mūsu aukstajiem poliem. Psiholoģijā mācījos, ka mums katram ir tāda kā privātā zona, kurā uzreiz nevienu neielaižam. Tos, kuri tur iekļūst mēs mēdzam dēvēt par draugiem. Tie, kuri ir tuvāk jau intīmajai zonai ir saucamie BEST FRIENDS, paši nozīmīgākie mums - uz tiem mēs varam paļauties, mēs viņiem uzticamies, stāstām savas dzīves, gan privātās, gan ne tik privātās, problēmas.
Iedomājies - tavs BEST FRENDS, kuram tu uztici noslēpumus, te pēkšņi sāk stāstīt visiem, to ko tu esi viņam stāstīji(s/use). Piemēram, ka tavs puisis or draudzene saka, ka tu seksa laikā esi sūdīgs, ka nespēj gūt baudu no tevis. To pēkšņi uzzina visi, visa plašā jauniešu auditorija, kas tevi iznīcina ar saviem vārdiem, ar skatieniem un uzvedību... Draugs tevi pieviļ. Bet ne par to ir stāsts - stāsts ir par to, ko darīt, kad tu esi pievilt(s/a)?
Zinātnieki par to vēl strīdās - meklēt jaunus draugus or noslēgties sevī un nevienu sev vairs nelaist klāt, nevienu, nevienu. Es kā students, kā dzīves praktiķis visiem no sirds iesaku, nekad nenoslēgties sevī, nekad. Kapēc?
- Tu zaudē sabiedrības uzmanību. Tu ar nevienu nekontaktēsies, līdz ar to, citi tevi uzskatīs par jocīgu un darīs to pašu.
- Tu zaudē izaugsmes iespējas, jo ļoti bieži tieši pateicoties draugiem tu kāp pa savām karjeras kāpnēm
- Dzīve nav rožu dārzs - noslēdzoties sevī, tu tikai iznīcini sevi. Kā dzīvot ir labāk - lai tevi iznīcina kāds cits or tu pats?
Jā, kontaktējamies, veidojam savstarpējās attiecības, kļūstam par draugiem, jo draugu nekad nevar būt par daudz, jo vairāk tev draugu, jo sabiedriskāks tu esi. Piemēram, man te daži saka - kam tev draugos tie 700 cilvēki - tas tādēļ, ka man tā privātā zona ir liela, es daudzus tur ielaižu un pieņemu, un par katru jūtos savā ziņā atbildīgs. Protams, ja draugs tevi pieviļ, varbūt traucē tev dzīvot, labāk ir izvēlēties kādu citu viņa vietā, jo tikai tu esi atbildīgs par savu dzīvi - un ja tu viņu gribi dzīvot skaisti, forši un jautri, tad varbūt izvēlies to radikāko soli un izmet kādu no savas privātās zonas, lai tev pašam paliek vairāk gaisa un vēlme dzīvot.
Paldies, ar jums šovakar bija Artūrs. Ceru, ka mani murgi jums sapņos nerādīsies. Nākošreiz apsolos uzrakstīt kko interesantāku, piemēram, par to, kādu iespaidu uz vīrieti atstāj sieviešu krūšu izmēra lielums! ;)
Paldies, ar jums šovakar bija Artūrs. Ceru, ka mani murgi jums sapņos nerādīsies. Nākošreiz apsolos uzrakstīt kko interesantāku, piemēram, par to, kādu iespaidu uz vīrieti atstāj sieviešu krūšu izmēra lielums! ;)
4 komentāri:
Pēdējais teikums sasmīdināja! :D
nu tas beigās tiešām mani ieinteresēja.. gaidam! :D
zini, tā es pirms kāda laika arī izdarīju, vnk izmetu kādu no savas privātās zonas, zini, sajūta ir tik laba! nav vairs visas tās muļķības, kuras man nevajadzēja. lai katrs dzīvo pa savam :)
Tu ielaid cilvēku savā pirvātajā zonā un jūties atbildīgs. Ja viņš nav gana labs, tu izsvied no privātās zonas un izvēlies kādu citu.
^ Un man likās, ka īsti draugi tā nenāk un neiet, un netraucē.
Šī suga, kas pieviļ, nemaz nav iznīcināma, jo visi mēs esam vienādi. Viens otru pievilt, tas jau tiek pieskaitīts pie cilvēcīgā.
Tas par tām krūtīm atgādināja man to darba 'interviju' :DD šo rakstu es gaidu ar nepacietību
Ievīgā
Ierakstīt komentāru